Adanas kebabs

Adanas kebabs ir ar rokām kapāta, ar garšvielām sajaukta jēra gaļa, kas spiesta uz plata, plakana iesma un grilēta uz oglēm. Tas nosaukts Turcijas dienvidu pilsētas Adanas vārdā un būtiski atšķiras no şiş kebap: šeit sāk ar malto gaļu, nevis kubiņiem, un šī atšķirība maina visa ēdiena tekstūru.

Kas tas patiesībā ir

Treknu jēra gaļu, dažkārt ar nelielu liellopa gaļas piedevu, ar nazi sakapā ar rokām, nevis samaļ mašīnā. To samīca kopā ar pul biber, sāli un citām garšvielām, līdz masa pati turas kopā bez olas vai rīvmaizes saistvielas. Gaļu ar rokām uzspiež platiem, plakaniem metāla iesmiem, izveidojot garu, lentveida formu. Tad to ātri grilē uz karstām oglēm, bieži apgriežot, lai tauki izkūst un ieziež gaļu gatavošanās laikā.

Gaļas masai jābūt rupjai un ar nazi kapātai, nevis smalki mašīnā maltai. No smalki samaltas, iepriekš sajauktas gaļas gatavotais variants zaudē raupjāko, izteiktāko kumosu, ko dod kapāšana ar rokām. Adanas kebabu daļēji vērtē pēc tā, vai rupjā masa turas uz iesma un nekrīt nost.

Kā to pasniedz

• Noņemtu no iesma, uz plāceņmaizes vai ar rīsiem; gaļu pasniedz karstu un ar izkusušajiem taukiem.
• Ar grilētu tomātu, papriku un sīpolu, kam uzkaisa sumaku.
• Asu, jo pul biber garšvielu maisījums ir ēdiena būtiska sastāvdaļa, lai gan asuma līmenis dažādās virtuvēs atšķiras.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Pasakiet, ka tas ir ar rokām kapāts jēra gaļas kebabs, nevis kebabs no gaļas kubiņiem; viesi mēdz uzskatīt, ka tie ir viens un tas pats.
• Norādiet asuma pakāpi, jo pul biber piešķir īstu asumu, ko ne visi gaida.
• Miniet, vai kebabu pasniedzat ar maizi vai rīsiem; abi varianti ir tradicionāli, bet maltīte tādējādi mainās.
• Norādiet, ka pamatreceptē tas ir dabiski brīvs no biežākajiem alergēniem, ja neskaita piedevas.