Farata

Farata ir slāņaina, plāna maize no Maurīcijas, cepta uz karstas plātnes un parasti ēdama kopā ar kariju. Tā ir viena no salas ikdienas maizēm, un tai ir kopīgas saknes ar indiešu paratu, kuru tā ļoti atgādina. Slāņi rodas, mīklu ieeļļojot un salokot pirms cepšanas.

Kas tas patiesībā ir

Mīkla tiek sagatavota no kviešu miltiem, ūdens, sāls un nedaudz augu eļļas, un tai ļauj atpūsties. Mīklu izveļ, ieziež ar eļļu, tad sakrāj vai saloka un saspiež plakanu. Cep uz karstas plātnes, līdz tā kļūst zeltaina un nosēta ar brūniem plankumiem. Slāņu atdalīšana piešķir maizei plēkšņainu tekstūru. Parastā farata nesatur gaļu, zivis, olas vai piena produktus. Daži pavāri eļļas vietā izmanto gheu vai sviestu, kas piešķir bagātīgāku garšu un maina aromātu.

Kā to pasniedz

• Karsta no plātnes, rokām plēsta gabalos.
• Kopā ar gaļas, zivju vai dārzeņu kariju, lai uzsmeltu mērci.
• Bieži kā ikdienas piedevu, nevis kā atsevišķu ēdienu.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Nosauciet maizi kā farata un norādiet, ka tā ir gatavota no kviešu miltiem.
• Skaidri norādiet KVIEŠI, jo milti ir galvenā sastāvdaļa.
• Ja virtuvē izmanto gheu vai sviestu, norādiet PIENS kā alergēnu un neapzīmējiet maizi kā veganu.
• Nosauciet kariju, kas tiek pasniegts kopā ar maizi, jo olbaltumvielas un citi alergēni attiecas uz kariju, nevis uz maizi.
• Norādiet, vai cena ir par gabalu vai par porciju.