Tostones

Tostones ir zaļā banāna šķēles, ceptas, saplacinātas un vēlreiz ceptas līdz zeltainam un kraukšķīgam stāvoklim.

Plantains ir cieti bagāts banānu radinieks. Ja to gatavo zaļu, tas paliek ciets un sāls, nevis salds. Šo ēdienu gatavo visā Karību jūras reģionā un dažās Latīņamerikas daļās, tāpēc tas ir kopīgs, nevis viena virtuves īpašums. Kubā to bieži pasniedz ar rīsiem un pupiņām.

Kas tas patiesībā ir

Zaļais plantains tiek nomizots un sagriezts biezos ripiņos. Ripiņas cep karstā eļļā, līdz tās kļūst gaišas un mīkstas, tad saspiež plakanas ar tostoneru, koka vai metāla presi, vai šķīvja malu. Tās atgriež eļļā otrreizējai cepšanai, līdz malas kļūst zeltainas un virsma kraukšķīga, bet centrs paliek blīvs un ciets. Sāli uzber uzreiz, un klasiskajā garšojumā ietilpst ķiploks. Metode ir vienkārša, tāpēc rezultāts ir atkarīgs no karstas eļļas un no šķēlēm, kas netiek atstātas mērcēties.

Tostones nav salds ēdiens. Pilnībā ceptu nogatavojušos plantainu, ko sauc par maduros, ir cits ēdiens, un tas ir mīksts un salds.

Kā to pasniedz

• Karsts tieši pēc otrreizējās cepšanas, sālīts, kamēr vēl silts.
• Kā piedevu ar rīsiem, pupiņām un gaļu vai zivi, vai kā uzkodu.
• Bieži ar ķiploku mērci vai mojo mērcēšanai, ēdot ar rokām.
• Vislabāk ēst drīz pēc cepšanas, jo kraukšķīgā virsma atdziestot mīkstinās.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Norādiet galveno sastāvdaļu kā zaļo plantainu un pagatavošanas veidu: dziļi cepts, saspiests un cepts divreiz.
• Norādiet, kāda ir cepšanas eļļa. Augu eļļa padara ēdienu veganu un vegetāru. Speķis vai cits dzīvnieku tauku produkts to nedara, un viesi ar uztura ierobežojumiem to jautās.
• Klasiskajā versijā nav neviena no biežākajiem alergēniem, bet norādiet, ja ķiploku mērcē ir piens, olas vai sinepes, un ja to cep kopā ar paniņotiem ēdieniem.
• Norādiet, vai mērce tiek pasniegta atsevišķi vai uzlieta virsū, un porciju norādiet gabalu skaitā vai svarā.