Pastel de nata

Pastel de nata ir neliela olu krēma tarte plānā, trauslā mīklas čaulā, cepta tik karstā, ka virsma pūslījas un vietām satumst — Portugāles zināmākais saldums un neatņemama katras pastelaria letes sastāvdaļa.

Kas tas patiesībā ir

Mīklu izvelmē plānu, satin ciešā spirālē un iespiež atsevišķās formiņās; tā ir tuvāka kārtainajai mīklai nekā smilšu mīklai. To piepilda ar krēmu no olu dzeltenumiem, piena, cukura un nedaudz miltu, dažkārt aromatizētu ar kanēli un citrona miziņu, un īsi cep ļoti augstā karstumā — tik karstā, ka krēms pūslījas un vietām nobrūnē tumši, kamēr mīkla apakšā paliek kraukšķīga.

Receptes izcelsmi min Lisabonas Žeronimušu klosterī, kur mūki izmantojuši olu dzeltenumus, kas palikuši pāri no olu baltumiem, ko lietoja tērpu cietināšanai. Pēc Portugāles klosteru slēgšanas 1834. gadā recepte nonāca tuvējā cukura rafinērijā, kas to cep vēl šodien kā pastel de Belém — vienīgo nosaukumu, ko likums rezervējis šai ceptuvei. Visur citur tarte ir vienkārši pastel de nata.

Kā to pasniedz

• Siltu vai istabas temperatūrā, nekad tieši no ledusskapja.
• Pie galda pārkaisītu ar kanēli un/vai pūdercukuru, nevis iecepti.
• Ēd ar rokām divos vai trijos kodienos, parasti kopā ar kafiju.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Pasakiet, ka to cep karstā un ātri — tumšā, pūslainā virsma ir pareiza, nevis piedegusi.
• Pieminiet, ka mīkla ir trausla un kārtaina, nevis smilšu mīklas pamatne.
• Piebildiet, ka tā vislabāk ir svaiga un silta; pirms vairākām stundām cepta ir cits deserts.

Šeit norādītās sastāvdaļas, alergēni un uzturvērtības informācija raksturo tipisku recepti. Tā nav saistoša deklarācija par kādu konkrētu restorānu: receptes, porciju lielums un izmantotie produkti var atšķirties.