Soupe à l'Oignon

Soupe à l'oignon ir stundu vārīti sīpoli, sautēti buljonā un gratinēti zem maizes un kausēta siera. Tas ir ēdiens, kas gandrīz pilnībā veidots no pacietības — viss labais notiek pašā pirmajā solī.

Kas tas patiesībā ir

Plānās šķēlēs sagrieztus sīpolus lēni vāra sviestā no trīsdesmit minūtēm līdz pat stundai. Tie sabrūk, zaudē ūdeni un kļūst dziļi brūni un patiesi saldi. To nevar paātrināt: sīpoli, kas steigā vārīti uz lielas uguns, kļūst rūgti, nevis saldi, un nekāds buljons to neslēps.

Pannu izskalo ar baltvīnu vai sauso heresu, tad vāra kopā ar liellopa buljonu, timiānu un lauru lapu.

Lai pasniegtu gratinée — versiju, ko vairums domā —, zupu ielej krāsnī lietojamā traukā, uzliek veca bagetes šķēli un biezu rīvēta Gruyère vai Comté siera kārtu un liek zem karsta grila, līdz siers apbrūn un pārplūst pāri malai.

Tā pieder Parīzei, konkrēti vecajam Les Halles tirgum, kur to vēlu vakarā un rītausmā ēda tirgus strādnieki pēc maiņas.

Kā to pasniedz

• Gratinētu, traukā, kurā grilēta — nonākot uz galda bīstami karstu.
• Negratinētu, kā vienkāršu zupu, maizi un sieru pasniedzot atsevišķi.
• Kā vēlu ēdienu, kas ir tā vēsturiskā loma.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Pasakiet, vai buljons ir liellopa. Tā ir detaļa, kas nosaka, vai vegetārietis to var pasūtīt, bet zupa lielākajai daļai šķiet vegetāra.
• Pasakiet, vai tā tiek pasniegta gratinēta; viesi iztēlojas siera garozu un vīlušies saņem vienkāršu bļodu.
• Atzīmējiet alergēnus: glutēnu maizē, piena produktus sierā un alkoholu no vīna.
• Brīdiniet, ka trauks ir ļoti karsts — tas ir vērts vienas rindas un var izglābt apdegušu roku.

Šeit norādītās sastāvdaļas, alergēni un uzturvērtības informācija raksturo tipisku recepti. Tā nav saistoša deklarācija par kādu konkrētu restorānu: receptes, porciju lielums un izmantotie produkti var atšķirties.