Pakora

Pakora ir dārzeņu gabaliņi, iemērkti garšvielotā aunazirņu miltu mīklā un cepti eļļā, līdz apvalks kļūst kraukšķīgs un nelīdzens. Tā ir Indijas friteres, un tās patiesi gatavo no tā, kas ir pie rokas — sīpoli, kartupeļi, spināti, ziedkāposti un baklažāni ir bieži, un mājsaimniecība bieži vienā porcijā sajauc vairākus dārzeņus, nevis ierobežojas tikai ar vienu.

Kas tas patiesībā ir

Bieza mīkla no aunazirņu miltiem, ūdens un garšvielām — ķimenēm, čili, kurkumas, šķipsniņas ajwain — apvelk sagrieztus vai sasmalcinātus dārzeņus, un katrs gabaliņš nonāk karstā eļļā, kur cep, līdz mīkla kļūst dziļi zeltaina un patiesi kraukšķīga, ar nelīdzenu, raupju virsmu. Atšķirībā no tempuras vieglā, mežģīņainā apvalka, pakoras mīkla ir biezāka un stiprāk garšota, lai pati nestu patiesu garšu, nevis tikai kļūtu kraukšķīga ap dārzeņu.

Mīklai jābūt biezai un stipri garšotai, nevis vieglam, neitrālam apvalkam. Pakoras mīkla, atšķaidīta līdz tempuras vieglumam, zaudē jēgu — pašai mīklai jāgaršo pēc kaut kā, jābūt pietiekami garšotai, lai pastāvētu pati par sevi, nevis tikai jātur dārzenis kopā un jākļūst kraukšķīgai.

Kā to pasniedz

• Karstas, tieši no frītes, ar piparmētru vai tamarinda čatniju.
• Kopā ar tēju, īpaši musonu laikā — labi zināms pāris.
• Kā uzkodu vai starteri, ko pārdod ielu stendos vai gatavo mājās.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Tā ir dabiski veģānu un veģetāriešu ēdiens.
• Pamata receptei nav raksturīgu būtisku alergēnu.
• Pasakiet, kādi dārzeņi izmantoti, jo maisījums atšķiras pēc virtuves un sezonas.