Panna cotta

Panna cotta ir saldināts krējums, sastindzināts ar nelielu želatīna daudzumu, līdz tas tikko notur formu, un izgāzts no veidnes, lai šķīvī drebētu. Nosaukums vienkārši nozīmē vārīts krējums — olu krēma šeit nav vispār, un tieši tas to atšķir no crème brûlée vai crème caramel.

Kas tas patiesībā ir

Krējumu, cukuru un vaniļu maigi sasilda kopā, līdz cukurs izšķīst, un iemaisa tieši tik daudz mīkstināta želatīna, lai masa sastingtu pēc atdzesēšanas — daudz mazāk nekā stingrai želejai, jo mērķis ir sastingums, kas tikko spēj noturēt formu, izgāzot. Tā sastingst atsevišķās veidnēs, un ātra iemērkšana siltā ūdenī un stingrs uzsitiens to izlaiž uz šķīvja.

Drebēšana ir viss labas panna cotta pārbaudījums. Pārāk stingri sastingusi, tā ir kā gumijota želeja; pareizi sastingusi, tā trīc, kad šķīvi pakustina, un padodas karotei gandrīz bez pretestības.

Kā to pasniedz

• Izgāzta no veidnes uz šķīvja, izņemta tieši pirms pasniegšanas.
• Ar augļu kulī, karameli vai ogu kompotu, kas uzliets virsū vai apkārt.
• Atdzesētu, nekad istabas temperatūrā, jo tai jāpaliek aukstai, lai noturētu formu.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Norādiet pienu; krējuma pamats to nodrošina pilnībā.
• Pasakiet, ar ko to pasniedz, jo mērce vai augļi ir tas, kas starp versijām atšķiras visvairāk.
• Pieminiet, ka tā ir bez olām, atšķirībā no cepta olu krēma deserta, ko daži viesi īpaši meklē.
• Piebildiet, ka tekstūrai jābūt mīkstai drebošai, nevis stingrai želejai, jo pārāk sastingusi panna cotta ir zaudējusi ēdiena jēgu.

Šeit norādītās sastāvdaļas, alergēni un uzturvērtības informācija raksturo tipisku recepti. Tā nav saistoša deklarācija par kādu konkrētu restorānu: receptes, porciju lielums un izmantotie produkti var atšķirties.