Kaiserschmarrn

Kaiserschmarrn ir bieza pankūka, ko pannā saplēš gaisīgos gabaliņos, pārkaisa ar pūdercukuru un pasniedz ar sautētiem augļiem. Tas ir Austrijas deserts dalīšanai: to pasniedz tieši no pannas saplēstos gabalos, nevis kā glīti sagrieztu porciju.

Kas tas patiesībā ir

Mīklu no olas, miltiem un piena — baltumus bieži saputo atsevišķi, lai iegūtu gaisīgāku rezultātu — lej karstā, ar sviestu ieziestā pannā un cep kā ļoti biezu pankūku. Kad tā lielākoties sarecējusi, ar divām dakšiņām saplēš tieši pannā rupjos, gaisīgos gabalos, dažkārt iemaisot rozīnes. Pēc tam to pabeidz krāsnī vai zem grila, līdz saplēstās malas mazliet apbrūnē.

Nosaukums nozīmē “imperatora juceklis”. Nostāsts, kas, visticamāk, laika gaitā izpušķots, vēsta, ka to izgudroja imperatoram Francim Jozefam I; viņam tas tik ļoti iegaršojās, ka palika ēdienkartē ilgi pēc tam.

Kā to pasniedz

• Bagātīgi pārkaisītu ar pūdercukuru, tikko no pannas.
• Ar sautētām plūmēm (Zwetschgenröster) vai ābolu mērci blakus, lai līdzsvarotu saldumu.
• Uz viena liela šķīvja visam galdam; biežāk nekā atsevišķās porcijās.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Norādiet lipekli, olas un piena produktus; visas trīs ir pamatsastāvdaļas, nevis izvēles piedevas.
• Pasakiet, kāda augļu piedeva nāk līdzi; klasiskā ir sautētas plūmes, taču izplatīti arī āboli un aprikozes.
• Pieminiet, ka ēdienu gatavo pēc pasūtījuma; uzglabāts vai atkārtoti uzsildīts Kaiserschmarrn zaudē raksturīgo saplēsto, gaisīgo tekstūru.
• Pasakiet, ja porcija paredzēta diviem; tā bieži ir pietiekami liela dalīšanai, un atbilstoša cena novērš pārpratumus.

Šeit norādītās sastāvdaļas, alergēni un uzturvērtības informācija raksturo tipisku recepti. Tā nav saistoša deklarācija par kādu konkrētu restorānu: receptes, porciju lielums un izmantotie produkti var atšķirties.