Pogača

Pogača ir mīksts cepts turku pīrādziņš, parasti pildīts ar sieru, kartupeļiem vai olīvām. Tas ir ikdienas izstrādājums turku maiznīcās, ko ēd brokastīs un kopā ar tēju. Sāļi izstrādājumi ar tādu pašu nosaukumu tiek gatavoti visos Balkānos, tāpēc tā izcelsme ir kopīga, nevis pieder vienai virtuvei.

Kas tas patiesībā ir

Mīklu, bagātinātu ar miltiem, jogurtu, olu un eļļu, izrullē, ietin ap pildījumu no baltā siera, kartupeļu biezeņa vai melnajām olīvām un veido mazu apaļu vai ovālu formu. Virsmu ziež ar sakultu olu, un izstrādājumus cep, līdz tie kļūst zeltaini un mīksti. Mīkla ir maiga un nedaudz bagāta, un pildījums atrodas centrā. Visbiežāk pildījums ir siers, un dažas maiznīcas virsū pievieno sezamu.

Pogača ir mīksts izstrādājums, nevis slāņains. Tā ir tuvāka mīkstai bulciņai nekā slāņainam pīrāgam, tāpēc to ēd siltu vai istabas temperatūrā. Pildījumi un receptes maiznīcās atšķiras, tāpēc ēdienkartē jānosauc pildījums, ko katrs viesis saņem.

Kā to pasniedz

• Silta vai istabas temperatūrā, bieži brokastu galdā vai kopā ar tēju.
• Vesela, viens vai divi uz viesi, kā uzkoda vai neliels papildinājums.
• Pārdod svaigu no maiznīcas letēm, bieži papīra maisiņos.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Nosauc pildījumu: siers, kartupeļi vai olīvas. Pildījums nosaka garšu un alergēnus.
• Norādi kviešus, pienu un olu. Mīklā ir ola un jogurts, bet siera pildījumā ir piens.
• Ja virsu apkaisa ar sezamu, norādi arī sezamu.
• Norādi, ka tā ir cepta, nevis fritēta, lai viesi zina, ko sagaidīt.