Focaccia

Focaccia ir ar olīveļļu bagātīgi piesūcināta plācenīte ar pirkstiem iespiestām bedrītēm, kas izcepta zeltaina un bieži papildināta ar rozmarīnu un rupjo sāli. Tā ir Ligūrijas ikdienas maize — to ēd tāpat, mērcē vai pārgriež gareniski sviestmaizei. Iekšpusei jābūt mīkstai un eļļainai, zem plānas kraukšķīgas garozas; tā nekad nedrīkst būt blīva vai sausa.

Kas tas patiesībā ir

No miltiem, ūdens, rauga un sāls gatavotu, labi mitrinātu mīklu atstāj lēni uzrūgt, tad ar rokām iespiež eļļotā pannā, nevis izrullē un veido. Pirms cepšanas visā virsmā ar pirkstu galiem iespiež bedrītes — tajās sakrājas olīveļļa, un tās neļauj mīkstumam izcepties plakani un vienmērīgi. Tieši pirms likšanas krāsnī pārlej vēl dāsnu eļļas porciju un pievieno rozmarīnu un rupjo sāli. Šī pēdējā eļļošana piešķir focaccia spīdumu un izteikti bagātīgu, gandrīz ceptai mīklai līdzīgu garozu.

Mīklai jābūt mīkstai, staipīgai un lipīgai. Ja focaccia mīkla ir tik stingra, ka to var izrullēt kā picas pamatni, tā pagatavota nepareizi; tai tik tikko jāsaglabā forma, līdz to iespiež pannā.

Kā to pasniedz

• Sagrieztu kvadrātos uzreiz no pannas.
• Vienkāršu vai pārgrieztu un pildītu ar sālītu gaļu vai sieru sviestmaizei.
• Istabas temperatūrā vai viegli siltu; reti pasniedz tieši karstu no krāsns.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Norādiet lipekli; tas viss nāk no kviešu mīklas.
• Focaccia dabiski ir vegāna — pasakiet to skaidri, jo viesi mēdz pieņemt, ka tik bagātīgā maizē ir piena produkti.
• Nosauciet virskārtu — rozmarīnu un sāli, olīvas vai ķirštomātus —, jo focaccia variē vairāk pēc piedevām nekā pēc mīklas.
• Pasakiet, ja tā gatavota uz vietas tajā pašā dienā; svaiga focaccia ir jūtami mīkstāka nekā iepriekšējā dienā cepta.