Lahmacun

Lahmacun ir plāna, kraukšķīga plāceņmaize, kas cepta ar garšvielotu maltās gaļas pildījumu. Nosaukums cēlies no arābu valodas lahm bi'ajin — “gaļa ar mīklu” —, un dažādas tā versijas ēd Turcijā, Sīrijā, Armēnijā un Libānā.

Kas tas patiesībā ir

Ļoti plānu mīklas ripu pārklāj ar plānu maltās gaļas kārtu (parasti jēra vai liellopa gaļu), kas sajaukta ar rīvētiem tomātiem, sīpoliem, ķiplokiem, sarkano piparu pastu un pētersīļiem. To cep tikai dažas minūtes ļoti karstā krāsnī. Rezultātā vidus ir mīksts, bet maliņas — kraukšķīgas un ar pūslīšiem.

Atšķirībā no picas lahmacun nav siera un tomātu mērces pamatnes — gaļas maisījums pats ir virskārta, un to klāj taupīgi, lai maize paliktu viegla.

Kā to pasniedz

Lahmacun pasniedz plakanu. Pie galda tam pievieno citrona sulu, svaigus pētersīļus un bieži arī nedaudz salātu vai marinētu dārzeņu, tad sarullē un ēd ar rokām. To reti sagriež šķēlēs.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Ievietojiet to sadaļā plāceņmaizes vai uzkodas, nevis pie picas.
• Miniet, ka pamatrecepte ir bez piena produktiem — noderīga izvēle viesiem, kuri izvairās no siera.
• Ja piedāvājat veģetāru variantu, skaidri pasakiet, ar ko aizstāta gaļa, piemēram, “ar garšvielotiem dārzeņiem”, jo viesi gaida gaļas pildījumu.
• “Turku pica” var būt noderīgs paskaidrojums iekavās, taču īstais nosaukums palīdz veidot uzticību viesiem, kuri šo ēdienu pazīst.

Šeit norādītās sastāvdaļas, alergēni un uzturvērtības informācija raksturo tipisku recepti. Tā nav saistoša deklarācija par kādu konkrētu restorānu: receptes, porciju lielums un izmantotie produkti var atšķirties.