Arancini

Arancini ir Sicīlijas fritētas rīsu bumbiņas ar pildījumu vidū. Tās ir ielu ēdiens, ko ēd karstu un ar rokām; nosaukums cēlies no vārda arancia — “apelsīns” — gan to krāsas, gan formas dēļ.

Kas tas patiesībā ir

Vārītus safrāna rīsus ar rokām izveido ap pildījumu, apviļā rīvmaizē un fritē, līdz ārējā kārta ir kraukšķīga, bet centrs — karsts un mīksts.

Klasiskie pildījumi ir ragū ar zirņiem (al ragù) un šķiņķis ar mocarellu (al prosciutto). Izplatīts ir arī vienkāršs variants ar sviestu — al burro.

Sicīlijā par nosaukumu un formu nav vienprātības. Katānijā un salas austrumos arancini bieži ir konusa formā, un tos sauc par arancino; Palermo un salas rietumos tie ir apaļi, un tos sauc par arancina. Strīds ir par gramatisko dzimti, turpinās jau gadu desmitiem, un neviens īpaši nesteidzas to atrisināt.

Kā to pasniedz

• Karstu, papīra turziņā, no friggitoria vai bāra letes — bez šķīvja un galda piederumiem.
• Pa vienam, bieži kā uzkodu, nevis maltītes kārtu.
• 13. decembrī, Svētās Lūcijas dienā, kad tie ir tradicionāls ēdiens visā Sicīlijā.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Katru pildījumu norādiet atsevišķi — ragū, šķiņķi un mocarellu, veģetāro variantu — un cenu norādiet par gabalu.
• Pasakiet, vai jūsu arancini ir apaļi vai konusa formas; sicīlieši to pamanīs un novērtēs jūsu izvēli.
• Fritēti ēdieni neparasti labi saglabā siltumu un ir ērti pārvadājami, tāpēc tie piemēroti ņemšanai līdzi un piegādei.
• Norādiet alergēnus: glutēnu, pienu un olas.

Šeit norādītās sastāvdaļas, alergēni un uzturvērtības informācija raksturo tipisku recepti. Tā nav saistoša deklarācija par kādu konkrētu restorānu: receptes, porciju lielums un izmantotie produkti var atšķirties.