Weißwurst

Weißwurst ir bāla teļa un cūkgaļas desa, ko maigi pošē ūdenī un nekad neapbrūnina, pie galda izlobo no apvalka un iemērc saldajā sinepēs. Tā ir Bavārijas brokastu desa, un tradicionāli tikai rīta ēdiens — vecais noteikums vēsta, ka to nedrīkst ēst pēc pusdienlaika baznīcas zvana, jo to gatavoja svaigu katru dienu un nebija iespējas to droši uzglabāt ilgāk.

Kas tas patiesībā ir

Smalki maltu teļa gaļu un cūkas muguras speķi emulģē ar ledus ūdeni, olu baltumu, sīpoliem, pētersīļiem un nedaudz citrona mizas gludā, bālā masā, ko iespiež plānā apvalkā un savij īsos desiņu gabalos. Desas pošē maigi ūdenī, kas ir krietni zem viršanas temperatūras, nekad neapcep un negrilē, tāpēc apvalks paliek bāls un smalks, nevis brūns vai plīsis.

Tā kā apvalks ir plāns un tradicionāli netiek ēsts, desu pirms iemērkšanas saldajā, rupjajā Bavārijas sinepēs nolobo — vai nu ar roku, vai ar nelielu iegriezumu un dakšiņu.

Kā to pasniedz

• Siltu, vēl karstā ūdens podā, nolobītu pie galda, nevis virtuvē.
• Ar saldajām Bavārijas sinepēm iemērkšanai un līdzās kliņģeri un kviešu alu.
• Pirms pusdienlaika, tradicionāli, jo vecais “pusdienu zvana” noteikums joprojām ietekmē to, kā desu novieto ēdienkartē.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Pasakiet, ka apvalks tradicionāli netiek ēsts; viesi, kas desu nepazīst, var nezināt, ka tā vispirms jānolobo.
• Piebildiet, ka tā nekad netiek apbrūnināta; Weißwurst ar jebkādu krāsu uz apvalka ir pagatavota nepareizi.
• Pieminiet tieši saldās sinepes, kurās to iemērc, jo asas vai ļoti ass sinepes ir pilnīgi nepareiza kombinācija.
• Norādiet, ja to pasniedzat tikai līdz pusdienlaikam, jo tā ir patiesa Bavārijas tradīcija, ko vērts nosaukt, nevis patvaļīgs virtuves nosacījums.