Hummus

Hummus ir gludi sablendēti turku zirņi ar tahini, citronu un ķiplokiem. Pilnais nosaukums hummus bi tahini nozīmē “turku zirņi ar tahini”; vārds hummus arābu valodā vienkārši nozīmē turku zirni. Tas ir viens no Levantes galda pamatiem, un godīgi jāatzīst, ka to nevar piedēvēt tikai vienai valstij: hummus par savu nacionālo ēdienu uzskata Libānā, Izraēlā, Sīrijā, Jordānijā, Palestīnā un visā plašākajā Levantes reģionā, kur sablendētus turku zirņus ēduši jau ilgi pirms mūsdienu robežu izveides.

Kas tas patiesībā ir

Turku zirņus vāra, līdz tie kļūst patiešām mīksti; bieži pievieno nedaudz dzeramās sodas, lai tie labāk izjūk. Pēc tam tos sablendē ar tahini (sezama pastu), citrona sulu, ķiplokiem un sāli. Dažās virtuvēs blendēšanas laikā pievieno ledainu ūdeni, lai masa kļūtu gaišāka un vieglāka.

Hummus ieklāj seklā bļodā un iespiež bedrīti vidū. Tajā ielej labu olīveļļu, bet virsu papildina ar papriku vai sumaku, pētersīļiem un dažiem veseliem turku zirņiem.

Kā to pasniedz

• Levantē siltu vai istabas temperatūrā, nevis tikko izņemtu no ledusskapja.
• Ar plakanmaizi, ko mērcē, nevis griež, mezze klājuma sastāvā.
• Dažādos variantos: musabbaha ar veseliem turku zirņiem vai ar garšvielotu malto gaļu vai ceptiem priežu riekstiem virsū.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Pasakiet, vai to pasniedz siltu vai aukstu un kāda piedeva ir virsū; tieši šīs atšķirības raksturo katras virtuves hummus.
• Norādiet sezamu: tahini satur alergēnu, kas ES jādeklarē, un viesi to ne vienmēr gaida.
• Pats hummus ir vegāns, bez piena produktiem un bez lipekļa; pasakiet to skaidri, jo blakus pasniegtā maize tāda nav.

Šeit norādītās sastāvdaļas, alergēni un uzturvērtības informācija raksturo tipisku recepti. Tā nav saistoša deklarācija par kādu konkrētu restorānu: receptes, porciju lielums un izmantotie produkti var atšķirties.