Panzanella

Panzanella ir sacietējusi maize, saplēsta un samērcēta, sajaukta ar tomātiem, gurķi un sarkanajiem sīpoliem asā etiķa mērcē. Tas ir Toskānas veids, kā nekad neizšķiest klaipu, un — atšķirībā no fattoush, tā Levantes radinieka ar kraukšķīgu maizi — šeit ēdiena jēga ir tieši mīksta maize, kas tik pamatīgi piesūkusies ar tomātu sulu un etiķi, ka praktiski kļuvusi par daļu no mērces.

Kas tas patiesībā ir

Blīvu vakardienas maizi, saplēstu rupjos gabalos, īsi samērcē ūdenī un izspiež, tad atkal saplēš mazākos gabaliņos un sajauc ar nogatavinātiem tomātiem, gurķi, plānās šķēlēs sagrieztiem sarkanajiem sīpoliem un baziliku. Virsū liek sarkanvīna etiķa un devīgas olīveļļas mērci, un salātiem ļauj kādu brīdi nostāvēt pirms pasniegšanas, lai maize pamatīgi uzsūc tomātu sulu un etiķi, nevis paliek sausa vidū.

Mērcēšanas solis ir visa ēdiena amats: par maz — un maize paliek ciets; par daudz — un tā pārvēršas lipīgā masā. Īstā prasme ir iegūt gabalu, kas mīksts cauri, bet tomēr notur formu.

Kā to pasniedz

• Istabas temperatūrā, pēc sajaukšanas atpūtināti vismaz divdesmit minūtes.
• Kā starteri kopā ar citām Toskānas antipasti.
• Ar papildu olīveļļu, uzlaistu tieši pirms ēdiena nonākšanas pie galda.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Norādiet glutēnu maizē; tas ir vienīgais bieži sastopamais alergēns citādi dabiski veģānos salātos.
• Pieminiet, ka tos paredzēts atpūtināt pirms pasniegšanas; tikko sajaukta panzanella, ko pasniedz uzreiz, vēl nav kļuvusi par sevi.
• Pasakiet, vai izmantojat konkrētu maizi, jo klasiskā Toskānas pane sciocco (nesālīta) uzvedas citādi nekā sālīts klaips.
• Atšķiriet to no fattoush, ja abi ir ēdienkartē; vienā izmanto samērcētu mīkstu maizi, otrā kraukšķīgi grauzdētu, un tās ir pēc dizaina patiesi atšķirīgas tekstūras.

Šeit norādītās sastāvdaļas, alergēni un uzturvērtības informācija raksturo tipisku recepti. Tā nav saistoša deklarācija par kādu konkrētu restorānu: receptes, porciju lielums un izmantotie produkti var atšķirties.