Frittata

Frittata ir bieza, atvērta omlete, ko sāk gatavot uz plīts un pabeidz zem grila, pēc tam sagriež daiviņās, nevis saloka. Tā ir Itālijas atbilde spāņu tortiljai — pēc būtības tuvāka stingram olu krēmam nekā plānajai, salocītajai franču omletei, ar kuru šķietami radniecīgs ir tās nosaukums.

Kas tas patiesībā ir

Sakultas olas, kas atšķaidītas ar šļuciņu piena un rīvētu parmezānu, pārlej pannā jau gatavam pildījumam — apceptam sīpolam, dārzeņiem, sieram vai sālītai gaļai — un lēni gatavo uz mazas uguns, līdz sarec malas un pamatne. Frittata netiek salocīta: pannu uz brīdi liek zem karsta grila vai krāsnī, lai sarecētu arī virspuse un viss izceptos vienmērīgi, to neapgriežot.

Tā ir galvenā atšķirība no franču omletes. Frittata paredzēta sagriešanai daiviņās, un to tikpat bieži ēd istabas temperatūrā kā karstu; mīksta, tikko sarecējusi franču omlete šādu pasniegšanu neizturētu.

Kā to pasniedz

• Sagrieztu daiviņās tieši no pannas.
• Karstu, siltu vai istabas temperatūrā — tā ir daudz piemērotāka pārnēsāšanai un uzglabāšanai nekā salocīta omlete.
• Kā vieglas pusdienas vai vēlās brokastis, bieži kopā ar maizi un salātiem.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Norādiet olas un piena produktus; tos satur olas un siers.
• Nosauciet pildījumu, jo frittata variē atkarībā no tajā izceptajām sastāvdaļām.
• Pasakiet, vai to pasniedz siltu vai istabas temperatūrā; abi veidi ir tradicionāli.
• Bez gaļas frittata ir veģetāra; skaidri norādiet, ja pildījumā tā ir izmantota.

Šeit norādītās sastāvdaļas, alergēni un uzturvērtības informācija raksturo tipisku recepti. Tā nav saistoša deklarācija par kādu konkrētu restorānu: receptes, porciju lielums un izmantotie produkti var atšķirties.