Chipa

Kas tas patiesībā ir

Chipa ir neliela, sāļa paraguajiešu maize, kuras pamatā ir maniokas ciete un siers. To ēd visu gadu, bet īpaši saistīta ar Svēto nedēļu, kad ģimenes to gatavo lielās partijās.

Mīklā parasti apvieno maniokas cieti, cietu vietējo sieru, olas un taukus, bieži arī anīsu. Atšķirībā no kviešu maizes tā dabiski ir blīva un košļājama, ar brūnītu garozu un bagātīgu, sāļu iekšieni. Ir daudz nosaukumu, reģionālu formu un izmēru; šis ieraksts attiecas uz parastu cepta siera maizes saimi, nevis uz kādu konkrētu formu.

Tipiska mīkla satur maniokas cieti, sieru, kukurūzas miltus, olas, eļļu, pienu, anīsu un sāli. Šķidrās sastāvdaļas vispirms sajauc ar sieru, pēc tam iestrādā miltus, līdz veidojas mīksta, saistīta mīkla. Veidotie gabali tiek cepti vai nu māla krāsnī tatakua, vai parastā krāsnī. Chipa nav viena fiksēta gredzena forma: formas ir cilpas, rombi, pusmēnesi, garas maizītes un pinumi, kā arī tādi varianti kā gaļas pildītā chipa so’o un ugunī cepta chipa caburé.

Kā to pasniedz

• Ēd siltu vai istabas temperatūrā kā uzkodu, brokastu ēdienu vai ceļa maizi.
• Bieži pasniedz kopā ar mate vai cocido, tostētas jerba-mate uzlējumu.
• Bieži gatavo mazus gredzenus un ruļļus, taču tiek gatavotas arī citas tradicionālas formas.
• Ģimenes bieži gatavo to kopā ap Svēto nedēļu; valsts kalendārā ir atsevišķa Nacionālā Chipa diena augustā.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Apraksti tekstūru un sieru; nenorādi, ka tā ir mīksta kviešu rausis.
• Norādi pasniegto formu un to, vai tajā ir anīss vai cita reģionāla piedeva.
• Maniokas ciete pati par sevi nesatur kviešus, taču pirms bezglutēna apgalvojuma izteikšanas pārbaudi katru sastāvdaļu un novērs savstarpēju piesārņošanu.
• Ja ēdienkartē rakstīts tikai “chipa”, nenorādi konkrētu formu vai recepti; nosauc pildītu vai ugunī ceptu šķirni, ja virtuve tādu pasniedz.

Uzturvērtību un alergēnu tabula atspoguļo tipisku siera chipa. Receptes atšķiras atkarībā no reģiona un mājsaimniecības.