Jambalaya

Jambalaya ir rīsi, kas vienā katlā lēni vārīti ar desu, vistu un garnelēm, kā arī Kajunas “svēto trīsvienību” — sīpolu, seleriju un papriku — līdz katrs rīsu grauds pārņem kopā gatavoto sastāvdaļu krāsu un garšu. Tas ir Luiziānas ēdiens, kas izaudzis no štata franču, spāņu un Rietumāfrikas kulināro tradīciju sajaukuma par kaut ko tādu, kas pieder tieši Luiziānai, nevis tikai vienai no šīm tradīcijām.

Kas tas patiesībā ir

Katlā vispirms apbrūnina desu — parasti andujas —, lai iztecētu tauki, kuros pēc tam apbrūnina vistu. Tālāk šajos taukos mīkstina sīpolu, seleriju un papriku, kas veido “svēto trīsvienību” vairumā Kajunas un kreolu ēdienu. Kad dārzeņi ieguvuši krāsu, pievieno tomātus un buljonu. Jēlos rīsus iemaisa šķidrumā un vāra zem vāka, līdz tie gandrīz visu uzsūkuši un no tomātiem un iztecējušajiem taukiem kļuvuši tumši sarkanbrūni. Garneles ieliek tikai pašās beigās un vāra tik ilgi, lai tās izceptos, bet nekļūtu gumijotas.

Jambalaya ir divi īsti stili, nevis viens. Lauku Kajunas jambalaya visu kārtīgi apbrūnina un izlaiž tomātus, iegūstot tumšāku, brūnāku krāsu. Ņūorleānas kreolu jambalaya saglabā tomātus un izskatās sarkanāka. Neviens variants nav autentiskāks par otru — tās ir patiesi atšķirīgas viena pamata ēdiena reģionālās versijas.

Kā to pasniedz

• Karstu, tikko no katla, bļodā vai uz šķīvja.
• Pie galda piedāvājot aso mērci viesiem, kas vēlas vairāk asuma.
• Kā pilnvērtīgu pamatēdienu, parasti bez maizes vai citas piedevas.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Pasakiet, vai tas gatavots Kajunas vai kreolu gaumē; tomāti būtiski maina gan krāsu, gan garšu.
• Norādiet vēžveidīgos, ja pievienotas garneles; versiju bez jūras veltēm ir viegli pagatavot viesiem, kas tās neēd.
• Nosauciet desu, jo andujai piemīt izteikts kūpinājums un garšvielas, ko maigāka desa nedotu.

Šeit norādītās sastāvdaļas, alergēni un uzturvērtības informācija raksturo tipisku recepti. Tā nav saistoša deklarācija par kādu konkrētu restorānu: receptes, porciju lielums un izmantotie produkti var atšķirties.