Feijoada

Feijoada ir melnās pupiņas, kas stundām ilgi sautētas ar cūkgaļas ribiņām, bekonu un desu, līdz pupiņas sabiezē tumšā, gandrīz melnā mērcē un gaļa pati atdalās no kaula. Tas ir Brazīlijas pazīstamākais ēdiens visā valstī, taču tā mājvieta ir Riodežaneiro. Tur feijoada completa ir sestdienas rituāls: restorāni tai velta visu pēcpusdienu, un pastāvīgie viesi zina ierasties izsalkuši un palikt vairākas stundas. Populārs nostāsts ēdiena radīšanu piedēvē paverdzinātiem cilvēkiem, kuri gatavojuši ar saimnieku izmestajiem cūkgaļas atgriezumiem, taču pārtikas vēsturnieki tam atraduši maz dokumentāru pierādījumu. Ticamāka izcelsme ir Portugāles pupiņu un cūkgaļas sautējumi, kas ir radniecīgi Spānijas cocido un Francijas cassoulet: tie pārvesti pāri Atlantijas okeānam un kļuvuši bagātīgāki un izteikti brazīliski.

Kas tas patiesībā ir

Melnās pupiņas un vairāki cūkgaļas gabali — ribiņas, bekons, kūpināta desa un reizēm arī sālīti vai žāvēti gaļas gabali — nonāk vienā katlā un lēni vārās, līdz pupiņas sabiezē tumšā, spīdīgā sautējumā, bet gaļa kļūst tik mīksta, ka jūk ārā. Galdā nenes tikai pašu katlu: tā ir pilna porcija ar baltajiem rīsiem, smalki sagrieztiem lapu kāpostiem, kas ātri apcepti augstā karstumā, grauzdētu maniokas miltu pārkaisījumu jeb farofu un apelsīna šķēlēm.

Apelsīns nav dekorācija. Tā skābums līdzsvaro pupiņu un cūkgaļas bagātīgo garšu; šis salikums izveidojies paaudzēs, nevis pievienots krāsai. Feijoada porcija bez apelsīna iztrūkst svarīga tās daļa.

Kā to pasniedz

• Sautējumu liek bļodā, bet rīsus, lapu kāpostus, farofu un apelsīnu kārto tajā pašā šķīvī.
• Kā pilnvērtīgas pusdienas, tradicionāli sestdienā, ko bauda nesteidzīgi.
• Daudzos restorānos, kas to pasniedz nopietni, klāt dzer caipirinha.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Norādiet pilno porciju kā “feijoada completa”, jo viesi sagaida piedevas, nevis tikai sautējumu.
• Pasakiet, kuri cūkgaļas gabali izmantoti; viesi var īpaši jautāt par kūpinātu desu, cūkas ausi vai kājiņu.
• Pieminiet, ka pilna porcija ir pamatīga maltīte, nevis uzkoda, un ka tās pagatavošana prasa laiku.

Šeit norādītās sastāvdaļas, alergēni un uzturvērtības informācija raksturo tipisku recepti. Tā nav saistoša deklarācija par kādu konkrētu restorānu: receptes, porciju lielums un izmantotie produkti var atšķirties.