Kliņģeris

Kliņģeris ir gredzenveida saldais mīklas izstrādājums no Latvijas, ko cep svētkos un svinībās.

Nosaukums ir latviešu valodā, un izstrādājums pieder pie saldo cepumu ģimenes, ko latviešu pavāri gatavo, kad gaidāmi viesi vai tiek atzīmēts svētku mielasts. Receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē ģimenēs, tāpēc cukura daudzums, mandeļu daudzums un apdare atšķiras no virtuves uz virtuvi.

Kas tas patiesībā ir

Mīkla ir bagāta, sviestaina kviešu miltu, sviesta, olas un cukura maisījums, kas veidots gredzenā un cepts līdz zeltainai krāsai. Mandeles ir daļa no klasiskās receptes, taču to daudzums un iestrādāšanas veids atšķiras no cepēja uz cepēju. Sviesta un olas dēļ tas ir tuvāks bagātam konditorejas izstrādājumam nekā vienkāršai maizei, un tas ir salds no sākuma līdz galam, nevis sāļš.

Kā to pasniedz

• Sagriezts šķēlēs un novietots uz šķīvja vai atstāts veselā veidā kopīgai baudīšanai.
• Kafijai vai tējai kā deserts vai pēcpusdienas uzkoda.
• Svētkos un ģimenes svinībās, kur to paceļ pa galdu viesiem.

Kā to norādīt ēdienkartē

• Nosauciet to kā Kliņģeris, pievienojot īsu paskaidrojumu, piemēram, “gredzenveida latviešu saldais mīklas izstrādājums”, jo lielākā daļa viesu šo vārdu nezina.
• Norādiet galveno sastāvdaļu kā kviešu miltus un atzīmējiet kviešus, olas, pienu (no sviesta) un mandeles.
• Mandeles ir koku rieksts, tāpēc tās jāpiemin skaidri, un jābrīdina par krustenisku kontaktu, ja virtuvē cep arī ar citiem riekstiem.
• Aprakstiet jebkuru pildījumu, glazūru vai pārklājumu, ko pievienojat, jo receptes ļoti atšķiras un pildījums var mainīt alergēnu sarakstu.
• Tas nesatur gaļu vai zivis, tāpēc to var atzīmēt kā vegetāru, bet ne kā veganu, sviesta un olas dēļ.